Atkal virs 1000
Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits atkal pārsniedz 1000 diennaktī. Jāatzīst, ka mēs visi domājām, ka šādu skaitli sasniegsim ne ātrāk kā oktobrī, bet nekā – cerības nepiepildījās. Infektologs Uga Dumpis jau paziņojis, ka šādi tempi var ātri nokaut veselības sistēmu un jau tā pārgurušos mediķus. Tāpēc jāvakcinējas.
Veselības ministrija ziņo, ka būs jāierobežo plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Un te kā uz delnas ir redzams iemesls, kāpēc vakcinētie baidās no nevakcinētajiem. Poti pret Covid-19 nesaņēmušajiem ir lielāks risks nonākt slimnīcā un saslimt smagi, līdz ar to arī sagraut veselības sistēmu un apdraudēt citu medicīnas pakalpojumu saņemšanu.
No 11. oktobra teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās būs pieejami tikai, darbiniekiem un apmeklētājiem uzrādot Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātus vai negatīvus Covid-19 testus. Savukārt no 15. novembra veselībā, izglītībā un sociālajā aprūpē klātienē strādājošajiem noteikta prasība spēt uzrādīt derīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu. Pedagoģijā un sociālajā aprūpē strādājošo arodbiedrības jau paziņojušas, ka šī lēmuma dēļ daudzi nozari pametīs. Savukārt citu nozaru pārstāvji ir neizpratnē par to, vai varēs nepotēto darbinieku atlaist.
Par Covid-19 runājot, nelāgi beidzies krāpšanas mēģinājums kādai medmāsai. Prokurors viņai piemērojis 1500 eiro sodu par to, ka viņa viltojusi nosūtījuma dokumentu negatīva Covid-19 testa rezultāta saņemšanai. Savukārt ''Youtube'' sākuši bloķēt dezinformāciju par Covid-19 potēm.
Ķepaiņi
Nesen ziņās varēja lasīt par diviem lāču pusaudžiem, kuri bezbailīgi siroja pa māju pagalmiem. Apsekojot Valkas novada Vijciema lauku teritoriju, kur iepriekš manīti šie ķepaiņi, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti konstatēja, ka tur ir pieci lāči.
Ko ar ķepaiņiem darīt? Dabas pārvaldē saka, lāči ir mēģinājuši iekļūt ēkās, un tas norāda uz to, ka runa ir par reāliem draudiem iedzīvotājiem, un to nedrīkstam ignorēt. Piektdien pārvalde rīkos preses konferenci, kurā informās par turpmākajiem plāniem.
Foto: Andrejs Kalniņš/Latvijas Radio
Māksla kriminālziņās
Šonedēļ atkal izcēlās asas diskusijas kultūras nozarē. Tās izraisījis pret Mākslas akadēmijas asociēto profesoru Kristianu Brekti sāktais kriminālprocess. Kriminālprocess sākts pēc advokātes Viktorijas Jarkinas lūguma policiju izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu mākslinieka Brektes darbos, kas publicēti sociālajos tīklos. Tikmēr Mākslas akadēmija publiski nosodījusi vēršanos pret Brekti, saucot to par "nomelnošanas kampaņu". Iekšlietu ministre pārliecināta, ka policija kriminālprocesu izbeigs, norādot, ka "māksla nav tas objekts, kas būtu jāanalizē ar kriminālprocesa rīkiem".
Atliek
Koalīcijas partijas līdz oktobra beigām atlikušas Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieces Irēnas Kucinas virzīšanu Satversmes tiesas tiesneses amatam. Iemesls – “organizatoriskas lietas”. Proti, deputātiem dažādi citi darbi jāizdara. Taču aizdomu ēnu uz šo lietu met LTV raidījuma “Panorāma” ziņotais, ka Valsts prezidents Egils Levits zvanījis “Attīstības/Par!” deputātēm un aicinājis nokārtot Kucinas apstiprināšanu. Levits apgalvo, ka ir pārprasts.
Tiesu lietas
Ar nosacītu brīvības atņemšanu sodīts bijušais Ventspils sporta skolas direktors Viktors Zujevs. Viņu tiesāja sakarā ar četrus gadus veca zēna nāvi peldbaseinā. Zēns peldēšanas apmācību laikā noslīka. Spriedums vēl ir pārsūdzams.
Digitālās televīzijas krimināllietā jeb digitālgeitā-2, kurā starp apsūdzētajiem ir Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, pratināts bijušais premjers Ivars Godmanis. Viņa vadībā valdība apstiprināja noteikumus, kas ļāva par digitālās televīzijas ieviesēju kļūt “Lattelecom”. Godmanis tiesā uzsvēra, ka šajā jautājumā uzticējies Šleseram.
Dzeloņstieples
Robežsargi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju sagaidījuši žogu. Tiesa, tas būs pagaidu risinājums. Pirmais posms ir divus kilometrus garš. Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka ir izvēlējusies uzņēmumu 37 kilometru dzeloņstiepļu piegādei un rīkos papildu iepirkumu par atlikušā posma nosegšanu. Savukārt robežsargi katru dienu ziņo par padsmit aizturētajiem imigrantiem, kuri nelikumīgi mēģinājuši šķērsot robežu.
Jūrmalā tikai par naudu!
No 2022. gada 1. aprīļa Jūrmalā iecerēts atjaunot iebraukšanas maksu visu gadu. Lai iebrauktu kūrortpilsētā, būs jāmaksā trīs eiro; iepriekš iebraukšanas maksa bija divi eiro.
Gāzes krājumi
Inčukalna pazemes krātuvē jau janvārī varētu izsīkt gāzes krājumi, brīdināja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora “Conexus Baltic Grid” pārstāvji. Krājumu izsīkšanā vainojama enegoresursu cenu straujā kāpšana. Tā liek tirgotājiem nevis uzkrāt gāzi, bet gan to izņemt. Par šo ziemu gan mēs varot justies droši.
Britu degvielas krīze
Lielbritānijā turpinās degvielas krīze. Iedzīvotāji paniski turpina izpirkt degvielu, un valdība uzdevusi gatavībā būt armijas autocisternu šoferiem. Lielbritānijā septembra beigās ir ķibeles ar degvielas piegādi, un tās trūkst aptuveni trešdaļā degvielas uzpildes staciju. Transporta ministrs vēsta, ka šī krīze ir mākslīgi uzpūsta, un aicina iedzīvotājus neļauties panikai. Krīzē vaino kravas auto vadītāju trūkumu, lai degvielu no naftas pārstrādes rūpnīcām nogādātu uzpildes stacijās, un problēmu vismaz daļēji saista ar Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Vieglas smiltis!
101 gada vecumā Francijā mūžībā devusies izcilā Latvijas diplomāte Aina Nagobads-Ābols. 1990. gadu sākumā pēc neatkarības atjaunošanas Nagobads-Ābols bija viena no pirmajām Latvijas diplomātēm, strādājusi par vēstnieci Francijā, pārstāvējusi Latviju arī Spānijā un Portugālē.